TV ražošanas attīstība

Televizoru attīstība pēdējo 10 gadu laikā ir diezgan ievērojama. 2007. gads bija plazmas TV gads. Salīdzinot ar citiem TV (kuri bijuši iepriekš), plazmas TV ir  liels ekrāns un salīdzinoši augsta kvalitāte, salīdzinot ar iepriekš populārajiem modeļiem, taču neskatoties uz to, tiem ir zema energoefektivitāte. 2007. gadā plazmas TV kļuva par pašiem populārākajiem TV ne tikai tāpēc, ka tie bija jauni, bet arī to lielisko funkciju dēļ. Savukārt 2008. gadā sāka parādīties arī LCD televizori. Šie jaunie TV ir pieejami ļoti plašā ekrānu izmēru klāstā un dažādās dizaina variācijās. Tas, protams, ieinteresē daudzus cilvēkus, kuri arī vēlas izmēģināt ko jaunu. Tā bija patīkama pārmaiņa, ja salīdzina ar tiem pašiem plazmas TV. Turklāt arī elektrības patēriņš jaunajiem TV bija krietni mazāks – vēl viens nopietns arguments, lai apsvērtu domu par šī TV iegādi. 2009. gadā būtībā turpinās LCD telervizoru attīstība. Labākajiem no tiem jau kļūst pieejama 200 Hz atsvaidzes intensitāte, kas nozīmē to, ka ievērojami tiek samazināta attēla mirgpārdošanā nonāk pirmie LED LCD televizoriošana un tas uzlabo arī skatīšanās pieredzi. Diezgan populāra kļūst arī USB ieeja televizoros. Gada otrajā pusē pārdošanā nonāk jau pirmie LED LCD televizori. Šo TV displeji ir salīdzinoši vieglāki, plānāki, to dizains izskatās daudz labāk, tie ir energoefektīvāki un labvēlīgāki acīm, taču ar ierobežotu skatu leņķi. Jau 2010. gadā parādījās pirmie 3D televizori. Vienīgais mīnuss bija pašas 3D brilles –  tās ir regulāri jālādē un arī to svars ir vērā ņemams faktors, pie tam dažiem cilvēkiem 3D efekts radīja pat galvas sāpes. Taču jau pēc gada – 2011. gadā – šīs 3D brilles ir kļuvušas daudz vieglākas, principā tās daudz neatšķirās no parastajām brillēm. Tajā pašā gadā parādās arī televizors ar Smart TV platformu. Tas nozīmē, ka caur televizoru var izmantot dažādas aplikācijas. Vienīgi tajā laikā šo aplikāciju nebija nemaz tik daudz. 2012. gadā televizori sāk kļūt daudz, daudz plānāki – ekrāna malas ir tikai dažus milimetrus biezas un no attāluma tās kļūst praktiski neredzamas. Arī Smart TV kļūst patiešām gudrāks – televizoru tagad var kontrolēt gan ar žestiem, gan ar balsi, gan ar īpaši izstrādātām aplikācijām. Televizorā parādās jau daudz vairāk dažādu opciju un iespēju. 2013. gadā parādās pirmais OLED televizors, kas arī ir pirmais ieliektais televizors. Arī Smart TV joprojām turpina attīstīties – ar katru dienu parādās arvien vairāk aplikāciju un dažādu funkciju. Savukārt jau 2014. gadā vienā ekrānā ir iespējams atvērt vairākus logus. Piemēram, vienā logā ir ieslēgta filma, bet paralēli otrā logā ir atvērts interneta pārlūks, kurā var sameklēt informāciju, piemēram, par filmā tēlojošajiem aktieriem. 2016. gadā parādās HDR tehnoloģijas. Tagad jau katram mājās ir iespēja baudīt mājas kinoteātra pieredzi. Lai to padarītu vēl reālāku var arī pievienot labas audio iekārtas, lai arī skaņa būtu tikpat laba kā bilde. Taču pagājušajā gadā par pieprasītākajiem un populārākajiem kļuva 4K televizori, bet iepriekš populārie Full HD tlevizori kļuva arvien mazāk pieprasīti. Savukārt OLED televizori kļuvuši plašāk pieejami – tos jau ražo vairāki TV ražotāji, kā arī tie kļūst arvien labāki un labāki. Arī Smart TV ir jau diezgan labi attīstījies – ir ļoti daudz funkciju, kā arī TV iespējams savienot ar jebkuru citu ierīci.

Telefona austiņas

Austiņas telefoniem nu jau kļuvušas par mūsu ikdienu un neatņemamu dienas sastāvdaļu. Protams, ka nopērkot telefonu parasti austiņas nāk līdzi komplektā – atbilstošās firmas austiņas. Kaut gan dažreiz gadās iegādāties telefonu un palikt bez austiņām. Pie tam austiņas ir salīdzinoši trausls priekšmets, tāpēc tās diezgan viegli var saplēst (vai pazaudēt, jo tās ir gana mazas). Ja austiņas ir pazaudētas vai saplēstas, tad jebkurā gadījumā nāksies iegādāties jaunas. Vai arī vienkārši radīsies vēlme nopirkt jaunas un labākas austiņas. Telefonu austiņu popularitātes pieaugumu pavisam noteikti ir ietekmējusi tehnoloģiju straujā attīstība. Šobrīd daudzām austiņām ir diezgan daudz funkciju, piemēram, tā pati iespēja zvanīt vai bezvadu austiņas. Pašam jaunākajam izgudrojumam – bezvadu austiņām –  ir lieliskas uzlādējamo bezvadu austiņu priekšrocības, kas savienojumā ar gudro telefonu caur bluetooth ir īpaši ērtas, it īpaši esot kustībā, piemēram, sportojot. Protams, tās var izmantot arī zvanīšanai – tām ir iebūvēts mikrofons. Ļoti ērta lieta, piemēram, vadot automašīnu. Turklāt cilvēki Latvijā pārsvarā izvēlas arī austiņas, kuras ir ūdensizturīgas – tās ļoti labi noder tieši sportistiem, it īpaši skrējējiem, kuri to dara brīvā dabā. Ūdensizturīgajām austiņām nekas nenotiks, ja pēkšņi sāksies lietus. Šāda tipa austiņas ir ļoti praktiskas un ikdienā noderīgas. Neskatoties uz to, ka šobrīd modē ir lielās austiņas, Latvijas iedzīvotāji joprojām dod priekšroku nelielām un ausīs ievietojamām austiņām jeb in-ear (IEM) austiņām. IEM tipa austiņu priekšrocība ir tāda, ka tām ir ne tikai pieejamas cenas, ber arī spīdošas kvalitāte un veiktspēja. Ja šīs austiņas auss kanālā tiek ievietotas pareizi, tad tās nodrošina ne tikai iespaidīgu skaņas izolāciju, bet arī ērtu lietošanu ikdienas stresā un steigā. Izvēloties austiņas ir jāsaprot kādam mērķim tās tiks lietotas. Piemēram, speciālās fitnesa un sporta austiņas ir tādas, kurām ir vēl papildus pārklājums, lai tās aizsargātu no sviedriem. Izvēloties austiņas būtu vēlams pārbaudīt arī pašu austiņu vadu, jo lētākiem modeļiem šis vads ir diezgan jūtīgs – ja tas rīvējas gar apģērbu, tad tas ietekmē arī skaņas kvalitāti, kas nepavisam nav vēlams. Turklāt austiņas var iegādāties par ļoti dažādām cenām – pavisam lētās un vienkāršās būs ļoti lētas, taču, ja gribas iegūt labas un kvalitatīvas austiņas, tad nevajag skatīties uz cenu, bet gan uz pašu produktu. Jāņem vērā arī tas, ka lētā gala austiņas ir daudz trauslākas nekā dārgās, jo to ražošanā izmantoti lētāki materiāli, kuri nav tik kvalitatīvi un izturīgi. Protams, arī dārgā gala austiņas ir iespējams sabojāt vai iznīcināt, taču tās tomēr būs izturīgākas. Tas protams ir liels pluss, jo samaksājot vairāk kā 100 EUR par austiņām nevienam negribētos tās atrast salauztas jau pēc nedēļas. Savukārt, ja salūzt austiņas, kas iegādātas par 3 EUR, tad liela sāpe nebūs. Austiņu dzīves ciklu ir iespējams palielināt (ne visām austiņām), jo vairākām austiņām ir iespējams nomainīt tās vadu. Principā tieši vads ir vistrauslākā vieta, taču ja to var nomainīt, tad nebūs nepieciešams iegādāties jaunas – tas arī būs daudz lētāk, ja ir izvēlētas tieši dārgākas austiņas. Vēl austiņām ir iespēja nomainīt arī uzgaļus (tos, ko liek ausīs). Arī tie nolietojas vai nosmērējas, tāpēc tas var ietekmēt arī skaņas kvalitāti. Atliek tikai tos nomainīt un austiņas atkal skanēs kā jaunas. Pavisam lētām austiņām gan nebūs iespējams neko nomainīt.

Plastmasas izstrādājumi

Vienas no Latvijas plastmasas ražotnēm – SIA Plastika 1 – pirmsākumi ir meklējami Rīgas polietilēna izstrādājumu rūpnīcā, kura 1959. gadā sāka ražot dažādus plastmasas izstrādājumus plašam patēriņam. Daži meistari, kuri joprojām strādā šajā uzņēmumā tur strādā jau gandrīz no pašiem pirmsākumiem. Tātad viņi savu darbu pieprot un zina ko dara. Šīs ražotnes (un to darbinieku) pieredze palīdz radīt kvalitatīvus un plaši pieprasītus produktus. Patiesībā plastmasa agrāk kļuva par diezgan revolucionāru apvērsumu daudzās ražošanas un sadzīves nozarēs. Iepriekš ļoti daudziem šķita, ka plastmasa ir nākotnes materiāls, kas sola vēl nepieredzētas un neizmantotas iespējas praktiski visās cilvēku darbības jomās. No vienas puses varētu pat teikt, ka plastmasa bija kļuvusi par tādu kā modes lietu. Bija ļoti populāri izmantot dažādus plastmasas produktus, piemēram, dažādus maisiņus vai iepakojumus. Cilvēki sāka daudz vairāk to visu izmantot, tā ka radās pēc šādiem produktiem liels pieprasījums. Tāpēc arī parādījās vairākas rūpnīcas, kas nodarbojās tieši ar plastmasas produktu ražošanu. Taču ar laiku atklājās arī vairākas plastmasas lietošanas negatīvās puses un īpašības, piemēram, negatīvā ietekme uz dabu, veselību, vides piesārņojums utt. Mūsdienās cilvēki visā pasaulē cīnās pret dažādu plastmasas izstrādājumu ražošanu. Šobrīd daudz kas ir mainījies kopš plastmašas ražošanas uzplaukuma. Ja iepriekš plastmasas izstrādājumi bija modē, tad tagad ir tieši pretēji – cilvēku attieksme ir stipri mainījusies. Tomēr lielā mērā tas viss ir ne tikai ražotāju, bet arī pircēju un lietotāju attieksmes jautājums. Protams, cilvēki joprojām plaši izmanto plastmasu dažādās nozarēs, piemēram, celtniecībā, lauksaimniecībā, sadzīvē utt. Visticamāk mēs plastmasas izstrādājumus lietosim vēl ilgi, jo būtu diezgan grūti iztikt bez tik parocīga, ērta un uzticama materiāla. Daudzi cilvēki joprojām neiedziļinās ekoloģijas problēmās, un tāpēc joprojām ļoti daudz izmanto plastmasas izstrādājumus. Piemēram, veikalos joprojām daudzi pārāk daudz izmanto mazos bezmaksas plastmasas maisiņus. Piemēram, pērkot vienu ābolu vai banānu ķekaru cilvēki tos ieliek šajā maisiņā, kaut gan īstenībā to var arī neizmantot. Neskatoties uz to, tāpat var novērot to, ka daudzi cilvēki cenšas ņemt līdzi auduma iepirkuma maisus, kur salikt nopirktos produktus. Tas ir ļoti labs paņēmiens kā kaut kādā veidā mazināt plastmasas izstrādājumu izmantošanu. Protams, joprojām ļoti daudzos iepakojumos (produktiem, ko iegādājamies veikalos) ir ļoti daudz izmantota plastmasa. No tā gan izbēgt būs diezgan grūti, īstenībā pat neiespējami. Principā, piemēram, polietilēna plēves iesaiņojums ir gan hermētisks, gan sterils, gan ūdensdrošs un bieži vien lēts vai bez maksas. Dažreiz veikalos iespējams iegādāties arī auduma maisiņus, taču tie parasti ir stipri dārgāki nekā parastie plastmasas maisiņi – tāpēc arī cilvēki bieži vien pieņem lēmumu tomēr izvēlēties plastmasas nevis auduma maisiņu. Principā plastmasu ir jācenšas lietot atbildīgi, taču to pavisam noliegt vai atteikties no tās nav ne pārāk racionāli, ne arī ekonomiski izdevīgi. Visticamāk plastmasas neizmantošana mūsdienās vairs nav iespējama. Jā, pirms plastmasu sāka plaši izmantot cilvēki bez tās iztika, taču šobrīd tā ir visur kur vien paskatāmies. No plastmasas gatavo visdažādākos produktus – dažādas plēves, visādus vienreizlietojamos vai vairākas reizes lietojamus traukus, kā arī dažādas rotaļlietas, sadzīves priekšmetus, iepakojumus utt. Plastmasas ražošana ir diezgan labs uzņēmuma darbības veids, jo to var saražot salīdzinoši viegli (atkarīgs kādu tieši produktu), kā arī to var izdarīt lielos daudzumos.

Papīra ražošana

Papīrs tika izgudrots jau diezgan sen – mūsu ēras 105. gadā Ķīnā. Vēlāk to sāka izgatavot arī Indijā un arābu valstīs. Pašos pirmsākumos papīru izgatavoja no masas, kuras sastāvā bija zīdkoka lūku šķiedras, kaņepes, vecas lupatas kā arī ūdens. Šādu metodi izgudroja tieši Ķīnā un šo gatavošanas veidu turēja noslēpumā diezgan ilgi – aptuveni 1000 gadus. Tas ir viens no iemesliem kāpēc Eiropā papīra izgatavošanas māksla parādījās tikai ap 13.gs., pirms tam eiropieši izmantoja pergamentu. Taču jau 1899. gadā tika patentēta nepārtrauktas darbības papīra mašīna, kura ražoja papīru jau daudz savādāk. Pašā sākumā papīru izgatavoja no augu šķiedru audumu lupatām, bet pēc tam cilvēki iemācījās iegūt lietojamas celulozes šķiedras arī no koka, visbiežāk no priedēm. Taču neskatoties uz to kāda veida šķiedras tiek izmantotas, papīru var izgatavot gan ar rokām, gan ar speciālām papīra gatavošanas mašīnām un iekārtām. Galvenokārt papīrs sastāv tieši no celulozes šķiedrām. Tās ir dažus milimetrus līdz pat vairākus centimetrus garas – tās var būt diezgan dažādas. Parasti papīru izgatavo sapresējot kopā mitras šīs celulozes šķiedras. Taču labām papīra šķirnēm pirms presēšanas tā šķiedras ķīmiski izbalina, lai papīrs iegūtu savu balto krāsu. Visi, protams, esam redzējuši papīru dažādās krāsās. Tas pavisam baltais, ko parasti izmanto drukāšanai tiek balināts, lai tas iegūtu savu spilgti balto krāsu. Taču ja papīrs nav tik tīri balts, tas nozīmē, ka tas nav balināts. Protams, lai iegūtu kādas citas krāsas, arī tiek piejauktas dažādas ķimikālijas. Papīra veidi mūsdienās ir ļoti daudz. Atkarībā no papīra veida, ļoti atšķiras tā ražošanas metodes. Katrs papīra veids ir nedaudz savādāks, tāpēc arī ir jāizmanto gan dažādas izejvielas, gan dažādas metodes, lai panāktu vēlamo efektu. Piemēram, viens no izplatītākajiem papīra veidiem ir parastais rakstāmpapīrs. Ikviens no mums ir ar tādu saskāries un uz tā rakstījis. Principā ar to vispirms saskaramies skolā – tās ir tipiskās rūtiņu vai līniju klades vai burtnīcas. Šāda tipa papīrs tiek izmantots ļoti plaši visā pasaulē. Arī neskatoties uz to, ka aizvien vairāk laika cilvēki pavada pie datoriem un raksta virtuāli, tāpat papīrs tiek plaši izmantots. Tad vēl ir kreppapīrs – interesants papīra veids, kas nedaudz līdzinās audumam. Tam ir visdažādākie pielietojumi, kā arī tie ir atrodami visdažādākajās krāsās. Papīra kategorijā ietilpst arī fotopapīrs – tas, uz kura tiek uzdrukātas fotogrāfijas. Protams, mūsdienās mēs ar tām gan saskaramies diezgan reti, jo visas fotogrāfijas ir datoros vai telefonos. Patiesībā cilvēki ļoti reti vēlas izgatavot tādas fotogrāfijas kā senāk – taustāmas fotogrāfijas. Protams, šis fotopapīrs ir diezgan biezs un stingrs, kā arī ūdens ši papīru nesabojā tā kā, piemēram, jau iepriekš minēto kreppapīru. Protams, tas nav ūdensnecaurlaidīgs, taču tas ir diezgan izturīgs. Arī saplēst to nav tik viegli kā varbūt cita tipa papīrus. Tad vēl ir tāda lieta kā pergamentpapīrs. Tas ir ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kurš neuzsūc taukvielas un arī mitrumu. Principā katram papīra veidam ir sava funkcija, tāpēc tas tiek tam pielāgots. Piemēram, fotopapīrs ir jāražo izturīgs, taču parastais rakstāmpapīrs var būt trauslāks. Kaut gan patiesībā papīrs nemaz nav tik trausls – ar to var viegli sagriezties (turklāt gana sāpīgi), kā arī, ja tas ir salocīts vairākas reizes, tad to ir daudz grūtāk saplēst.

Lūpu krāsas ražošana

Lūpu krāsa – tā ir lieta, kas nonāk praktiski ikvienas sievietes rokassomā. Lūpu krāsas ir dažādas – gan vienkāršas un lētāk nopērkamas, gan arī dārgais gals. Katra var izvēlēties gan to, kas patīk, gan arī to, ko var atļauties. Bet kā tad īsti notiek šo lūpukrāsu ražošana un izgatavošana? Iespējams, ka par to būtu vērts kaut ko uzzināt, ņemot vērā, ka zinātnieki ir aprēķinājuši, ka sievietes visa mūža laikā apēd aptuveni 3 kg lūpukrāsu. Protams, lūpu krāsu ražotāju ir ļoti daudz – gan tādu, kas ražo dārgas un smalkas lūpukrāsas no labas kvalitātes dārgām sastāvdaļām, gan arī tādi, kuri cenšas izgatavot ko lētāku. Kā piemēru ņemsim lūpu krāsu ražotāju Bite Beauty – tā ir Kanādas kosmētikas firma, kura varbūt Eiropā nešķiet tik ļoti dzirdēta. Šī firma lūpukrāsu pigmentus samaļ turpat uz vietas ar trīskāršu ruļļu dzirnaviņām. Ne visos kosmētikas ražošanas uzņēmumos tā dara. Šādas malšanas pluss ir tāds, ka ir iespējams pilnībā kontrolēt krāsas toņus un saražot tieši tādu krāsu, kāda nepieciešama. Krāsa jau ir pati būtiskākā lieta, jo pēc tās lielākoties sievietes izvēlas savu lūpu krāsu. Neatkarīgi no tā cik daudz maksā lūpu krāsa, ja tās krāsas tonis nepatiks, tad to arī neizvēlēsies. Bez pašas krāsas, lūpukrāsām ir arī bāze, kura sastāv no vaskiem, eļļas un citām taukvielām, lai radītu krēmīgu mitrinošo lūpukrāsu. Protams, neviena sieviete negrib lūpukrāsu, kura lūpas padara sausas. Tāpēc ir liels pluss, ja arī lūpukrāsa (ne tikai higiēniskā lūpukrāsa) mitrina lūpas un tās padara skaistas. Šīs bāzes tiek sajauktas lielos katlos (no viena katla pietiek masa aptuveni 3000 lūpukrāsām). Sastāvdaļas tiek kausētas zemā temperatūrā, lai saglabātos viss labais, kas ir šajās sastāvdaļās – lai tas labums neiztvaikotu. Pēc tam, kad lūpukrāsas bāze ir gatava, tai sāk pievienot smaržu un garšu. It kā jau lūpu krāsa nav ne smaržas, ne pārtikas produkts, taču tās arī ir nepieciešamas lietas. Nopērkot lūpukrāsu noteikti esam pamanījuši, ka tā jauki smaržo – tas tāpēc, ka pievienotas smaržvielas. Ja to nedarītu, tad lūpukrāsa tik jauki nesmaržotu. Protams, pavisam lētām lūpukrāsām smarža nav nekāda vilinošā, tāpēc, ka to sastāvdaļas vienkārši ir lētākas. Savukārt garša tiek pievienota tāpēc, ka gribot negribot sanāk nedaudz lūpukrāsas apēst. Lai šī standarta lūpu krāsas garša neliktos pārāk briesmīga, tiek pievienota nedaudz garša. Protams, šī garša nav kā ēdienam, jo tas tomēr nav domāts ēšanai – garša tiek pievienota tikai tāpēc, lai nerastos diskomforta sajūta, ja nu gadījumā nedaudz lūpukrāsas sanāk apēst. Pirms lūpukrāsu sapilda trauciņos, visas sastāvdaļas tiek sajauktas kopā. Krāsas un bāzes sajaukšana parasti prasa ļoti rūpīgu, lēnu kā arī uzmanīgu darbu. Dažreiz nākas piejaukt kādu sauso sastāvdaļu – tad jābūt īpaši pacietīgam un rūpīgam, jo kopējai masai ir jābūt ļoti vienmērīgai. Dažreiz lētā gala lūpukrāsās var redzēt, ka lūpu krāsa nav pārāk vienmērīga – to var pat fiziski redzēt. Taču jau dārgākām lūpukrāsām ko tādu vis neatrast (ja nu vienīgi gadījies kāds brāķis). Pēc tam lūpu krāsu tūbiņās sapilda speciāla iekārta. Pēc tam, kad tas ir izdarīts, cilvēks pārbauda katru lūpukrāsu – vai viss ir tā, kā tam jābūt. Un tad nu lūpukrāsa ir gatava.

Lielākie dabīgās kosmētikas ražotāji

Kosmētikas tirgus ir ļoti liels. Savā starpā sacenšas ļoti daudz kosmētikas ražotāju. Viens no kosmētikas veidiem ir dabīgā kosmētika – tā pēdējos gados ir kļuvusi ļoti pieprasīta sieviešu vidū. Ir lielāks pieprasījums pēc dažādām dabiskām un ekoloģiskām precēm. Tā nu ir arī vairāki lieli dabīgās kosmētikas ražotāji. KIBIO ir diezgan ekskluzīva bio kosmētika, kura tiek ražota Francijā. Šis vārds varbūt nešķiet pārāk dzirdēts (vismaz ne visiem), taču šis ir Clarins uzņēmums un Clarins gan zina daudzi. Tas ražo labu un dārgu kosmētiku un KIBIO ir specializēts tieši bio kosmētikas ražošanā. Šajā firmā Clarins ir ieguldījis vairāk nekā 3 miljonus dolāru – tieši dažādi bio sastāvdaļu pētīšanai. Šī kosmētika tiek ražota saudzīgi, tiek izmantotas tikai atļautas un dabīgas sastāvdaļas, kā arī visi tā produkti ir sertificēti – tas nozīmē, ka tajos patiešām ir dabīgas un organiskas sastāvdaļas. Sertifikāts rada drošības un uzticības sajūtu šiem produktiem, jo šāda tipa sertifikātus nav tik viegli iegūt. Burt`s Bees ir daudziem zināma firma. Tā ir radīta pirms vairāk kā 26 gadiem. Sākumā šis uzņēmums ražoja tikai lūpu balzāmus un sveces no bišu vaska, taču šobrīd uzņēmums piedāvā daudz plašāku produktu klāstu. Tieši šīs kompānijas izveidotājs bijis pirmais, kurš sācis runāt par dabīgās kosmētikas sertifikātiem. Turklāt, visos Burt’s Bees produktos ir no 97% līdz 100% dabīgo sastāvdaļu. Visai iespaidīgs skaitlis, kas liecina par izcilu kvalitāti. Tieši tāpēc šis uzņēmums jau vairāk kā 20 gadus ir viens no populārākajiem un pieprasītākajiem dabīgās kosmētikas ražotājiem. Liels Burt’s Bees konkurents ir ECO Cosmetics, kas dibināta 1993. gadā Vācijā. Šis uzņēmums ir ieguvis arī dažādas balvas par saviem produktiem. Kosmētikas produkti tiek ražoti balstoties uz divdesmit gadu pieredzi tieši organiskas un ekoloģiskas kosmētikas ražošanā. Lai saražotu savas preces, tiek izmantotas tikai “state-of-the-art” jeb augstākās attīstības tehnoloģijas. ECO Cosmetics produkti ir 100% dabīgi, kā arī piemēroti ikvienam. Šie produkti netiek izmēģināti uz dzīvniekiem. Kā arī visi kosmētikas produkti ir ieguvuši atbilstošus sertifikātus. Šīs kompānijas ražotne ir diezgan liela – vienas dienas laikā saražo līdz pat 100 000 produktiem. Turklāt visiem produktiem ir atbilstoša kvalitāte. Tāpēc arī ECO Cosmetics ir viena no vadošajām kosmētikas kompānijām. Savukārt uzņēmums Ren ir salīdzinoši jauns – tas radīts tikai 2000. gadā. Šī firma kļuva populāra pateicoties savam  tīras Bio Aktīvas ādas kopšanas konceptam. Šīs idejas bija progresīvas un inovatīvas, tāpēc guva lielu atsaucību. Turklāt, viens no galvenajiem mērķiem bija izvairīties no sintētiskajiem komponentiem un ādai nedraudzīgām sastāvdaļām. Ekoloģiski produkti ir daudz labāki un ādai draudzīgāki, tāpēc tie ir arī efektīvāki. Sintētiskās sastāvdaļas nav dabīgas, taču tās ir lētākas. Ja agrāk vairāk vērsa uzmanību tieši uz cenām un izmaksām, tad šobrīd lielāka vērība ir tieši kvalitātei. Turklāt arī sievietes novērtē kvalitatīvu kosmētiku un tai dod priekšroku, neskatoties uz nedaudz augstāku cenu. Labāk ir samaksāt vairāk par kvalitāti, nevis lēti iegādāties kaut ko sintētisku. Ren izmanto gan tīrus produktus, gan augstās tehnoloģijas – tāpēc šis skaitās kā moderns uzņēmums, kas ražo dabīgu kosmētiku. Ņemot vērā vispārējās tendences, arī daudzi citi uzņēmumi vairāk sāks pievērsties dabīgākiem produktiem un to sastāviem, lai spētu izturēt konkurenci, kur šobrīd uzvaru gūst tieši eko produkti.

Irobotu ražošana

Šie mazie palīgi mūsu vidū ir jau vairāk nekā 15 gadus. Protams, sākumā tie nebija tik attīstīti un tādi, kādus mēs tos pazīstam šodien, taču viss kaut kur sākas. Šī ir ideāla ierīce ikvienam – gan vairāk, gan mazāk aizņemtiem cilvēkiem. Protams, ja šī ierīce mājās ir, tad vēlams arī pašu māju uzturēt kārtībā, lai robots spētu labi darīt savu darbu – jānovāc tam no ceļa viss, kas varētu traucēt. Uzņēmums iRobot ir viens no lielākajiem šo robotiņu ražotājiem. Šis uzņēmums gan neražo tikai tādus robotus, kas izsūc grīdu kā putekļusūcējs. Tika ražoti arī tādi roboti, kuri palīdz zinātniekiem veikt dažādus atklājumus, tādu kuri glābj cilvēku dzīvības atmīnējot kaujas laukus, šādā veidā atbrīvojot cilvēkus no nogurdinošiem, kā arī bīstamiem darbiem. iRobot uzņēmums tika izveidots jau 1990. gadā. Taču pirmie mājas uzkopšanas roboti parādījās tikai 2002. gadā. Tika radīti pirmie iRobot Roomba un iRobot Scooba mājroboti. Jau paši pirmie iRoboti darīja daudz – tīrīja gan cietās grīdas, gan paklājus, veica trīs pakāpju tīrīšanu (sānu birste, 2 galvenās birstes un putekļusūcējs), tie darbojās līdz pat 90 minūtēm, izvairījās no kāpnēm, kā arī tika komplektēti kopā ar virtuālajām sienām un tālvadības pulti. Taču jau pēc 2 gadiem (2004. gadā) tika izveidota jau otrā iRobotu paaudze. Šie roboti, protams, ir jau uzlaboti un tiem parādās jau jaunas funkcijas, piemēram, netīrumu sajušanas funkcija, automātiskā uzlāde, tīrīšanas laika plānošana. Iepriekšējo 90 minūšu vietā tie jau spēja darboties 2 stundas bez pārtraukuma. Savukārt tikai 2005. gada tika izgatavots pirmais robots, kurš uzmazgā grīdas. Tā kā tehnoloģijas ātri attīstās, tad 9 gadu laikā kopumā ir nomainījušās jau 5 robotu paaudzes – ir izlaisti jau uzlaboti modeļi ar daudz vairāk funkcijām nekā paši pirmie roboti. Šie roboti ir labi arī ar to, ka to programmu var viegli pārprogrammēt – līdzīgi kā ar datoriem. Nav nepieciešams iegādāties jaunu, jo var vienkārši uzlikt jaunāku (un labāku) programmatūru. Tāpēc iRobotu iegādāties var jebkurā laikā, arī vecāku modeli, jo tos arī būs iespēja uzlabot un tie savas funkcijas pildīs tikpat labi kā jaunāki modeļi. Principā šie mājas uzkopšanas roboti ir ļoti populāri un pieprasīti visā pasaulē, taču tie nav vienīgie roboti, kurus šī firma ražo. 2007. gadā tika izlaists pirmais baseina tīrīšanas robots. Tas ne tikai attīra baseina sienas, tas arī attīra pašu ūdeni. Ļoti izdevīgs pirkums tiem, kam ir baseins. Šajā pašā gadā tika izlaists arī robots, kurš tīra notekcaurules pie māju jumtiem. Arī visnotaļ noderīgs robots. Katrā ziņā ikviens šāda tipa robots ir noderīgs. Varbūt ne visi visiem, bet jēga no viņiem tomēr ir. Kāpēc gan neatvieglot savu ikdienu, ja ir tāda iespēja? Pa ietaupīto laiku var padarīt ko citu – ko tādu, ko citos gadījumos nevarētu paspēt. Grīdu sūkšana tomēr aizņem laiku, tāpēc ir lieliska sajūta, ka atnāc mājās un grīdas jau ir tīras. Tāpat ar citiem robotiem, ja tos izmanto. Galvenais tos uzlādēt un ieslēgt tad, kad vajag. Kāds no šiem robotiem vienmēr būs kā laba dāvana, jo kurš gan par tādu nepriecātos. Jā, it kā šie roboti nav pārāk lēti, taču katru gadu jau jaunu nebūs jāpērk, tāpēc ir vērts tajos ieguldīt.

Datoru ražošana

Datori mūsu ikdienā ir ik uz stūra. Ļoti daudzi cilvēki tos izmanto, piemēram, darba vajadzībām. Taču vēl vairāk cilvēku tos izmanto savām personīgajām vajadzībām. Nu jau praktiski katrā mājā ir vismaz viens dators. Pasaulē ir vairāki lielie datoru ražotāji. Tie saražo aptuveni 70% no visiem pasaules datoriem. Protams, viedtālruņi ļoti strauji ieņem savu vietu, un brīžiem pat konkurē ar datoriem, taču diez vai pienāks tāds brīdis, kad datori vairs nebūs vajadzīgi. Viens no lielajiem datoru ražotājiem ir visiem zināmais Apple. Katru gadu Apple saražo arvien vairāk un vairāk datoru. Vēl viens liels ražotājs ir Lenovo. Tā ir ķīniešu firma, kura paplašina pasaules tirgu ar jaunākajiem tehnoloģiskajiem izgudrojumiem. Vienu gadu Lenovo pat tika atzīts par lielāko datoru ražotāju, kā arī ceturto lielāko viedtālruņu ražotāju visā pasaulē. Arī Taivānā ir viens no lielākajiem datoru ražotājiem – Acer. Šī kompānija savā produkcijā ir iekļāvusi ne tikai datorus, bet arī plašetdatorus, dažādus serverus un citas ierīces. Interesanti ir tas, ka Acer regulāri maina sava logotipa krāsas, lai lietotājiem būtu interesantāk un viņu logo neapniktu. Acer koncentrējas tieši uz patērētāju vajadzībām -tiek ražotas vieglākas ierīces un gudrākas programmas. Viss tiek darīts tam, lai cilvēkiem būtu ērtāk un vienkāršāk šīs ierīces lietot. Turklāt, šī kompānija cenšas izmantot pēc iespējas vairāk videi draudzīgus izejmateriālus, kas nav tik viegli, ņemot vērā to, ka datorus ražo pārsvarā no ne tik draudzīgiem materiāliem kā gribētos. Savukārt Dell ir viena no pazīstamākajām ASV elektrotehnikas kompānijām. Tā ir viena no galvenajiem līderiem tieši portatīvo datoru ražošanā. Tā ir līderis tieši starp ASV kompānijām, starp visiem pasaules datoru ražotājiem tā nav pašā augšgalā. Šīs kompānijas mērķis ir ražot kvalitatīvi, ne kvantitatīvi. Tāpēc, lai arī šī firma nav līderis pasaules līmenī, mēs pavisam noteikti varam paļauties uz viņu garantēto kvalitāti. HP jeb Hewlett – Packard ir vēl viena daudziem zināma ASV kompānija. Tā ir dibināta jau 1939. gadā. Viņu produkcija ir sasniegusi praktiski visas pasaules valstis un viņi turpina attīstīties. HP noteikti ievieš daudz jaunu inovāciju katru gadu. Salīdzinoši jaunāka kompānija ir Asus – tā dibināta tikai 1989. gadā. Neskatoties uz savu neseno vēsturi, tā jau 2015. gadā kļuva par ceturto lielāko datoru ražotāju visā pasaulē. Šī ir Taivānas kompānija, kuras dizains tiek īpaši izveidots. Tiek ņemtas vērā arī lietotāju vēlmes un vajadzības, tādējādi jaunie produkti ir gan inovatīvi, gan ilgtspējīgi. Turklāt, arī šī kompānija, līdzīgi kā Acer, cenšas izmantot pēc iespējas labākus materiālus apkārtējai videi. Viņi arī cenšas likvidēt ražošanas procesā saradušās kaitīgās vielas cik vien tas ir iespējams. Protams, ražojot šāda tipa preces ir jārēķinās ar piesārņojumu, tāpēc ir pozitīvi, ka lielās kompānijas tomēr cenšas rūpēties par apkārtējo vidi. Ja to dara lielās kompānijas, tad arī mazākām kompānijām ir lielāka motivācija darīt tāpat. Savukārt Japānā ir ļoti sena kompānija – tā dibināta 1875. gadā. Tā ir neviena cita kā Toshiba Corporation. Tas ir daudznozaru uzņēmums, kas nenodarbojas tikai ar datoru ražošanu, tas ražoja arī, piemēram, televizorus. Taču 2015. gadā šis uzņēmums pārstāja ražot TV un vairāk pievērsās tieši datoru un viedtālruņu jaunākajām inovācijām. Protams, bez lielajām kompānijām ir daudzas mazākas kompānijas, kuras pamazām aug, un iespējams kāda no tām pēc pāris gadiem iekļūs starp lielākajiem ražotājiem.

Briļļu rāmji

Briļļu ietvarus mūsdienās ražo no ļoti daudz dažādiem materiāliem. Bruņurupuča raksti jeb Havana krāsa briļļu ietvariem ir kļuvusi par jau klasisku vērtību. Briļļu rāmji kļūst arvien krāsaināki un interesantāki. Ja agrāk ražoja tikai pavisam vienkāršus rāmjus pārsvarā gaišus vai tumšus, tad šobrīd ir ļoti liela daudzveidība – dažādas krāsas, materiāli, kā arī formas. Bruņurupuča raksts pavisam noteikti ir kas savādāks nekā klasiskās standarta brilles – taču tas izskatās labi un piestāv daudziem cilvēkiem, arī tādiem, kuriem, piemēram, darbā jāpieturas pie klasiskā stila. Protams, ja gribas pieturēties pie klasiskā stila, tad to var darīt, jo arī tie paši tievie, klasiskie rāmji joprojām ir modē – tāpat kā mazā melnā kleitiņa. Turklāt, šie rāmji piestāv pie jebkāda apģērba. Ja izvēlas krāsainu rāmi no, piemēram, plastmasas, tad var gadīties, ka ne pie visiem apģērbiem brilles izskatīsies labi. It īpaši tad, ja rāmja krāsa būs diezgan specifiska. Arī retro tipa rāmji joprojām ir modē. Ik pa laikam dažādi vecāki modeļi un tendences atgriežas. Arī rāmju ražotāji ļoti cītīgi seko jaunākajām tendencēm un ražo tieši tādus modeļus, kas ir pieprasīti. Tā kā retro rāmji atkal atgriežas modē, tad arī ražotāji atkal ir pievērsušies šādu rāmju ražošanai. Briļļu izgatavošana (gan rāmju, gan stikliņu) ir ļoti rūpīgs darbs, kurš prasa gan profesionalitāti, gan kompetenci, gan laika ieguldījumu. Protams, paši rāmji tiek saražoti rūpnīcā, bet iegādājoties brilles tāpat ir jāgaida, kad stikliņus ieliks izvēlētajā rāmī. Tas nebūt nav tik vienkārši kā izklausās, jo rāmji ir ļoti dažādi – lieli, mazi, šauri, plati, kantaini, ovāli utt. Pēc tam, kad izvēlies briļļu ietvarus, rāmis un lēcas tiek nosūtīti uz galvenajām briļļu darbnīcām, kur apaļās, neapstrādātās briļļu lēcu sagataves tiek apgrieztas un pielāgotas izvēlētajam briļļu ietvaram un tā formai. Pirms pilnīgas briļļu pabeigšanas tiek veikta to sākotnējā kvalitātes kontrole, t.i., tiek pārbaudīts vai uz briļļu lēcām nav nekādu skrāpējumu, nelīdzenumu vai arī kādu citu defektu. Turklāt tiek rūpīgi pārbaudīts arī optiskā stipruma atbilstība pasūtījumā norādītajam. Visas šīs detaļas ir ļoti būtiskas, lai pircējs iegūtu sev piemērotas un atbilstošas brilles. Parasti briļļu izgatavošana ir jāgaida 1 līdz 2 nedēļas. Tas it kā ilgais laiks ir tāpēc, ka tam tiek veltīts diezgan daudz laika un viss darbs tiek darīts ļoti rūpīgi. Briļļu lēcu sagataves apstrāde un pielāgošana ietvaram prasa ļoti lielu precizitāti un meistarību. Dažādi mūsdienu briļļu ražošanas mehānismi ir gana liels palīgs optikas meistaru darbā – mūsdienās briļļu izgatavošana ir daudz precīzāka un vieglāka nekā tas bija pirms, piemēram, 20 gadiem. Tāpēc arī ir tik daudz rāmju variāciju. Agrākos laikos nebija tādu iespēju kā precīzi pielāgot stikliņus izvēlētajam rāmim, tāpēc arī visi rāmji pa lielam bija vienādi vai ļoti līdzīgi. Vēlāk, kad tehnoloģijas sāka attīstīties, bija iespējamas jau vairāk manipulācijas gan ar pašiem briļļu stikliem, gan rāmjiem. Visās briļļu darbnīcās, protams, ir noteikti arī konkrēti standarti, lai brilles (galvenais pašas lēcas) atbilstu visiem standartiem un būtu augstākajā kvalitātē. Paši rāmji tiek gatavoti rūpnīcās – pārsvarā atbilstoši pieprasījumam un modei, taču pašas brilles katram klientam tiek apstrādātas individuāli – ņemot vērā gan briļļu lēcu īpatnības, gan arī paša cilvēka vēlmes. Šobrīd ir daudz opciju, ko izvēlēties stikliņu apstrādē – tos var padarīt plānākus, aizsargāt pret skrāpējumiem, aizsargāt pret sauli utt.