Papīra ražošana

Papīrs tika izgudrots jau diezgan sen – mūsu ēras 105. gadā Ķīnā. Vēlāk to sāka izgatavot arī Indijā un arābu valstīs. Pašos pirmsākumos papīru izgatavoja no masas, kuras sastāvā bija zīdkoka lūku šķiedras, kaņepes, vecas lupatas kā arī ūdens. Šādu metodi izgudroja tieši Ķīnā un šo gatavošanas veidu turēja noslēpumā diezgan ilgi – aptuveni 1000 gadus. Tas ir viens no iemesliem kāpēc Eiropā papīra izgatavošanas māksla parādījās tikai ap 13.gs., pirms tam eiropieši izmantoja pergamentu. Taču jau 1899. gadā tika patentēta nepārtrauktas darbības papīra mašīna, kura ražoja papīru jau daudz savādāk. Pašā sākumā papīru izgatavoja no augu šķiedru audumu lupatām, bet pēc tam cilvēki iemācījās iegūt lietojamas celulozes šķiedras arī no koka, visbiežāk no priedēm. Taču neskatoties uz to kāda veida šķiedras tiek izmantotas, papīru var izgatavot gan ar rokām, gan ar speciālām papīra gatavošanas mašīnām un iekārtām. Galvenokārt papīrs sastāv tieši no celulozes šķiedrām. Tās ir dažus milimetrus līdz pat vairākus centimetrus garas – tās var būt diezgan dažādas. Parasti papīru izgatavo sapresējot kopā mitras šīs celulozes šķiedras. Taču labām papīra šķirnēm pirms presēšanas tā šķiedras ķīmiski izbalina, lai papīrs iegūtu savu balto krāsu. Visi, protams, esam redzējuši papīru dažādās krāsās. Tas pavisam baltais, ko parasti izmanto drukāšanai tiek balināts, lai tas iegūtu savu spilgti balto krāsu. Taču ja papīrs nav tik tīri balts, tas nozīmē, ka tas nav balināts. Protams, lai iegūtu kādas citas krāsas, arī tiek piejauktas dažādas ķimikālijas. Papīra veidi mūsdienās ir ļoti daudz. Atkarībā no papīra veida, ļoti atšķiras tā ražošanas metodes. Katrs papīra veids ir nedaudz savādāks, tāpēc arī ir jāizmanto gan dažādas izejvielas, gan dažādas metodes, lai panāktu vēlamo efektu. Piemēram, viens no izplatītākajiem papīra veidiem ir parastais rakstāmpapīrs. Ikviens no mums ir ar tādu saskāries un uz tā rakstījis. Principā ar to vispirms saskaramies skolā – tās ir tipiskās rūtiņu vai līniju klades vai burtnīcas. Šāda tipa papīrs tiek izmantots ļoti plaši visā pasaulē. Arī neskatoties uz to, ka aizvien vairāk laika cilvēki pavada pie datoriem un raksta virtuāli, tāpat papīrs tiek plaši izmantots. Tad vēl ir kreppapīrs – interesants papīra veids, kas nedaudz līdzinās audumam. Tam ir visdažādākie pielietojumi, kā arī tie ir atrodami visdažādākajās krāsās. Papīra kategorijā ietilpst arī fotopapīrs – tas, uz kura tiek uzdrukātas fotogrāfijas. Protams, mūsdienās mēs ar tām gan saskaramies diezgan reti, jo visas fotogrāfijas ir datoros vai telefonos. Patiesībā cilvēki ļoti reti vēlas izgatavot tādas fotogrāfijas kā senāk – taustāmas fotogrāfijas. Protams, šis fotopapīrs ir diezgan biezs un stingrs, kā arī ūdens ši papīru nesabojā tā kā, piemēram, jau iepriekš minēto kreppapīru. Protams, tas nav ūdensnecaurlaidīgs, taču tas ir diezgan izturīgs. Arī saplēst to nav tik viegli kā varbūt cita tipa papīrus. Tad vēl ir tāda lieta kā pergamentpapīrs. Tas ir ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kurš neuzsūc taukvielas un arī mitrumu. Principā katram papīra veidam ir sava funkcija, tāpēc tas tiek tam pielāgots. Piemēram, fotopapīrs ir jāražo izturīgs, taču parastais rakstāmpapīrs var būt trauslāks. Kaut gan patiesībā papīrs nemaz nav tik trausls – ar to var viegli sagriezties (turklāt gana sāpīgi), kā arī, ja tas ir salocīts vairākas reizes, tad to ir daudz grūtāk saplēst.